Šļūtenes korozijas cēlonis

Metāls reaģē ar skābekli atmosfērā, veidojot uz virsmas oksīda plēvi. Dzelzs oksīds, kas veidojas uz parastā oglekļa tērauda, ​​turpina oksidēties, paplašinot koroziju un galu galā veidojot caurumus. Oglekļa tērauda virsmu var nostiprināt ar galvanizāciju ar krāsu vai oksidētiem izturīgiem metāliem (piemēram, cinku, niķeli un hromu), taču, kā zināms, šī aizsardzība ir tikai plāna kārtiņa. Ja aizsargslānis ir salauzts, tērauds zem tā sāks rūsēt.
Nerūsējošā tērauda šļūtenes izturība pret koroziju ir atkarīga no hroma satura. Ja hroma daudzumu pievieno 10,5 procentiem, tērauda atmosfēras izturība pret koroziju ievērojami palielinās, bet, ja hroma saturs ir lielāks, lai gan korozijas izturību joprojām var uzlabot, tas nav acīmredzams. Iemesls ir tāds, ka, ja tērauds tiek leģēts ar hromu, tas maina virsmas oksīda veidu, kas ir līdzīgs tam, kas veidojas uz tīriem hroma metāliem. Šis cieši pielipušais ar hromu bagātais oksīds aizsargā virsmu no turpmākas oksidēšanās. Šis oksīda slānis ir ārkārtīgi plāns, caur kuru ir redzams nerūsējošā tērauda virsmas dabiskais spīdums, kas piešķir nerūsējošajam tēraudam tā unikālo virsmu. Turklāt, ja virsma ir bojāta, atklātais tērauds reaģē ar atmosfēru, lai atjaunotos, no jauna veidojot šo "pasivācijas plēvi", kas turpina aizsargāt.